man ir vienalga, šodien ir piektdiena, es esmu mājās, dzeru alu, klausos slimu mūziku un smirdinu māju ar vīraku. vakars ir izdevies, lai gan no rīta šķita, ka nebūs nekas labs. varu pateikt godīgi, man patīk tieši tagad mājās, es nosaku visu - cik dzeršu, ko darīšu un ko klausīšos, patīkama pārmaiņa pēc ikdienas steigas un biežajām ballītēm. tāpat rīt un parīt nebūšu mājās, sāk jau pietrūkt nedarīt neko, vienīgi trūkst mans puisītis man blakus, tā mazliet ļoti. bet nu lai jau paballējas un pārdomā vakardienu. pašai jau smagi tam tikt pāri, tāds belziens pa ribām, sāpīgi. no rīta jau sev apsolīju piedzerties vienai, kāpēc gan nē?

bet vispār iet super, esmu sapratusi dažas lietas, pieaugu prātiņā un esmu laimīga, ka esmu tikusi vaļā no domas par cilvēku, kas iepriekš šeit aprakstīts kā "sapnis" un esmu laimīga, ka pakrāpu savu bijušo, jo viņa vairs manā dzīvē nav un tagad ir tas mīļais, jaukais, rūpīgais brīvdomātājs.

otrdienas naktī bija patīkams pārsteigums satikt cilvēciņu, kurš jau ilgu laiku ir prom no Latvijas.