mans sapnis ir manā tuvumā.

man šķiet, es beidzot esmu sasniegusi to punktu saskarē ar cilvēkiem, kad viss ir sasniegts un ir iepazīti visi cilvēki, ko esmu vēlējusies. negribu jau celt savu snuķi debesīs un teikt - o, es pazīstu to un to. nē. nekādā gadījumā.

vienkārši ir tik debešķīga sajūta, kad viss, par ko tika sapņots vakar, šodien ir realitāte (un šai gadījumā - vakar - ir diezgan ilgs laika periods).

ir dīvaini apzināties un iedomāties, ka cilvēki, kas man ir apkārt, ir tie uz kuriem senāk skatījos un domāju - es taču nekad viņu nepazīšu. un tagad? pieej klāt, samīļo, papļāpā. kurš būtu domājis, ka es kādreiz savu sapni varēšu samīļot? jo situācija ir.. maigi sakot, sarežģīta.

es zinu, ka visi zina, kas ir The Sims - un tur ir tāda lieta, kā promised wishes. manējā beidzot piepildījās.

mans sapnis ir manā tuvumā. mans sapnis beidzot mani oficiāli pazīst un es savu sapni.

un beidzot pa ilgiem laikiem bija vakars bez drāmas, bez kašķiem, bez apvainojumiem un bez skaidrošanās. patīkama pārmaiņa.

Jūtos tik labi. Nespēju noticēt, ka pirms nedēļas šķita, ka viss jūk un brūk un labāk nebūs nekad. Esmu skaista un sevi mīlu. Esmu patīkams cilvēks un tāpēc skaista. Katrā gadījumā, nevēlētos būt citur. 

apmēram šāds stāvoklis atrodas mana dzīve. drīzāk dzīvība. knapi uz diegiem turās. kas mani vēl tur šeit? ja godīgi, nezinu, visticamāk bailes no nezināmā.

sirdī dziļa pateicība vienai meitenei. ja nebūtu viņa, es nezinu, kur es tagad būtu.

kā arī divas nopietnas sarunas. par daudz vienam vakaram. 

kāpēc man neviens nepajautāja, vai es vēlos dzīvot šai pasaulē, murgainā, nospiedošā un tik sarežģītā? es būtu momentā atteikusies.

negribu vairs neko. viss ir tik sarežģīts. gruzis nāk virsū, nekas nesanāk, darbi - līdz galvai un heiteri - pilna dirsa (atvainojos). gribu aizmigt un nekad nepamosties. gribu iet un neatgriezties. gribu nirt un neuzpeldēt. gribu krist un vairs nepiecelties.

man sāp - un sāp tas, ka man sāp.

"visu izbojā moments, kad attiecībām tiek pielikta birka. attiecībām birku nevajag. tām vajag sajūtu." - mazs, noskumis radījumiņš laika. 

kopš momenta, kad mūs sāka uzskatīt par labākajām draudzenēm, viss sāka iet greizi.

emocionāls nogurums mazliet. kā vienmēr, kad par daudz atklājos cilvēkiem. atveros drīzāk.

man jau patīk, ka dusmas, kas manī vārījās tagad ir pamatīgi sakāpinātas. tagad nepatika ir abpusēja. un skumjākais, ka es nezinu, vai tas mani priecē vai drīzāk sāpina. kā reiz teicu - pret mani tā neizturas, pret mani izturas ar cieņu. es daru, ko es gribu, bet pret mani ir jāizturas ar cieņu. acīmredzot, viņš to neprot, viņš izturas, kā mazs bērns, kam lielā, ļaunā ragana ir atņēmusi konču.

ok. kafija termosā, obligātā literatūra galdā - negulēta nakts. pinkšķis.