es jau kuro nakti pēc kārtas sapņoju par viņu. nu jau par viņa eksistenci atgādina arī manas smadzenes un zemapziņa. cītīgi. parādot visjaukākos scenārijus. tādus, kas sirdi silda. pamostoties gan tas neliekas jauki. raudiens nāk, jo tā nekad nebūs patiesība.

es pavisam vienkārši vēlos viņu sev blakus, lai viņš mani apskauj un sabučo. draudzīgi. man pat nevajag viņu kā vīrieti, man vienkārši viņu vajag.

visstulbākais tai visā ir tas, ka rit jau otrais gads, precīzāk, jau pagājis pusotrs gads. nevaru es viņu izmest no prāta.

kā arī šodien eju satikt cilvēku ar kuru neesmu runājusi vairāk kā pusgadu. cītigi ignorējušas viena otru. nezinu, kā būs. cerams nevēlēšos ieklupt matos un izspļaut visu, kas man uz sirds.

kā arī - vakar visu dienu biju mežā. un pirkstiņi vēljoprojām ir netīri. jo mellenes. tomēr.