fuck you, fuck everyone!

manā dzīvē viss iet galīgi nesaprotamā virzienā. nu tā, ka es neko nesaprotu un nav ne jausmas, ko darīt tālāk. esmu sajukusi prātā, sagājusi sviestā. burtiski. es sēžu savā istabā, zīmēju, atslēgusies no visas pasaules, un runāju ar sevi. skaļi. veidojot dialogu.

pilnīgi pašai gribās sev aplaudēt tos sarkastiskos aplausus un klusi noteikt: "malacis!"

manī iekšā gruzd dusmas, tādas dusmas. iekšā viss pilnīgi vārās no naida (jā, es nebaidos šai situācijā lietot šo vārdu. reiz uzskatīju, ka naids tāpat kā mīlestība nepastāv, tie ir tikai izdomājumi, šai situācijā es nespēj atrast citu vārdu šai tik stiprajai nepatikai) pret to radījumu, ko daži dēvē par cilvēku un daži īpatnēji radījumu - par superīgu cilvēku.

vēl es praktiski neko neēdu. nav laiks un nav vēlēšanās. man ir jāsarūk mazai, mazai. šodien tā brīvāk sanāk - izpildīšu mājasdarbu un pamācīšos matemātikas kontroldarbam. smuki sataisīšos un iešu satikt draugus vakarā. šodien balle. mierīgā balle. es pēdējā laikā dzīvoju uz tējiņām. tas tā jauki.

un, jā, ar katru dienu dzenu sevi arvien lielākā un lielākā izmisumā. es ļoti labi zinu, ka tā, kā es tagad te domāju nekad (!) nebūs, bet nedzīt sevi izmisumā es nevaru. phē!

es zinu, kas man par problēmu - APĀTIJA, BĻĀĀĀĀĢ!!

ak, mans dievs.

man tagad sanāks izmantot savu draugu tik ļoti, ļoti, bet man pohuj. vēl nesen teicu, ka viņš ir svarīgākais, kas man ir. nu labi, nav.

es caur viņu iepazīšos ar to vienu cilvēku. es nespēju sagaidīt. esmu gatava uz visu. esmu gatavu uz visu saistībā ar to cilvēku, pilnīgi uz visu. arī palikt pilnīgi viena svešā pilsētā, nezināmā stūrī un iegūt vismaz divus ienaidniekus. kāda starpība? vienas nakts prieka dēļ to varēs izturēt. esmu gatava pat nesmukām baumām, nesmukākām nekā tās, kas tagad iet apkārt par mani.

es vienkārši to cilvēku gribu.

ak dievs, es nevaru sagaidīt brīvdienas. nu to vienu brīvdienu, pēdējo.

visskumjākais, ka esmu slima. savu laiku pavadu skatoties seriālus un ēdot. perfekti!? kā tad.

man šodien ietrīcējās sirds, kad viņš paņēma manu roku. visam ķermenim pārgāja pāri tāds kā elektrolādiņš. jāsaka gan, ka ļoti patīkams.

man šķiet, ka laikam beidzot ir.. ir. es tikai ceru, ka viņš man spēs piedod to muļķību. es laikam sev to nespēšu. visu laiku galvā būs tā doma, ka es, muļķe, to izdarīju. idiote.

man sāp viņa sāpes.

bet, jā, es laikam esmu laimīga. laimīga, dzīvespriecīga, aktīva, smaidu visu laiku, vēl vairāk kā parasti.

un tagad pat ir tas variants, ka man tie abi muļķīši varētu būt uz ceļiem, bet man būtu vienalga. mani sapņu puiši.

cilvēks, kas tik ļoti ir vīlies visos, pielaida sev klāt kādu tik ļoti. paldies kaut kam augstākam.

bet vispār kopumā ņemot man iet super labi. attiecības ar cilvēkiem labas, skolā atzīmes labas. esmu super malacis. man pašai prieks par sevi. atkal pievērsos ģitārai. patīk.

man sāp sirds, man sāp iekšas, man sāp viss.

savas mirkļa domas dēļ palaidu vaļā svarīgāko cilvēku, kas man bija. tikai pēc briesmīgā vakara turpinājuma es sapratu, ka tādi cilvēki kā viņš ir jāglabā, jāsargā, jātur tuvu sev un nekad nedrīkst atlaist vaļā.

rodas milzīga vēlme viņam uzrakstīt, bet es nespēju pārkāpt sev pāri. man gribas viņu samīļot un atvainoties. man un atvainoties. tas ir kaut kas jauns.

labi, gaidīšu līdz piektdienai. pašlaik ir vēl sāpīgāk nekā tad, kad es biju tā, kuru atšuva smagi. sāp tik ļoti, jo es zinu, ka sāpināju cilvēku, kas man ir svarīgs. sāp viņa sāpes.

brīvība ir laba lieta, bet tāds tiešām jauks, mīļš svarīgs cilvēks ir vēl labāks.

raudu. raudu. skumji man ir.