sēžu viena mājās, dzeru viena alu.

klausos gaudulīgās dziesmas un neizprotu, kāpēc esmu tik laimīga.

kaut kādu mistisku iemeslu dēļ pagātne tik ļoti mācās virsū. ja pa nakti biju gatava skriet ar galvu sienā no morālajiem pārmetumiem sev, tad šodien esmu vienkārši laimīga.

bet vispār tagad tiešām dzīvošu sev. nevajag man vairs nevienu puisi. šai vasarā tādu ir bijis daudz par daudz.  lidināšos pa savu pasauli pati savā nodabā. :)

still smoking makes me feeling much better. 

ak mans dievs.

esmu tik milzīgi lielā šokā.

es tikai tagad sapratu, kāpēc viņš man tik ļoti iekrita acīs un kāpēc tik ļoti gribās kaut ko ar viņu. viņš ir tas lielais puisis no divpadsmitās klases, ko es, mācoties septītajā klasē, biju ievērojusi. ak, šīs likteņa spēles. bet, protams, es visu saprotu daudz par vēlu un, kad bija iespēja, es to neizmantoju. pff. nē, nu man viņš patīk, bet.. ai. ejiet dirst, there is just some things that are not suppose to happen.

tulīt būs pagājuši seši gari gadi, tikai tagad viņš bija ievērojis mani. tikai tai momentā man tas šķita nenozīmīgi, bet pēc laika es sapratu, ka, jā, es arī gribu viņu.

bet domājams, ja tagad varētu viņu atkal satikt, es izmantotu iespēju. bet viņš tur jau sen kā vairs nestrādā. kāda iespēja, ka satiktu viņu? un kur? ah.

un es gribu piedzerties. ļoti.

mana dzīve ir perfekta.

vakar pasūtīju draugu, jūtos vienkārši perfekti. kā arī esmu nolēmusi vairs nedod nekādu ziņu labākajai draudzenei. iemesli tam ir simts un viens, rezultātā vakar biju izraudājusi visas acis sausas.

katrā ziņā - abiem šiem lēmumiem bija viens kopējs iemesls, es netaisos gaidīt uz cilvēkiem.

bet vispār, laba sajūta iekšā. tas nozīmē tikai to, ka lēmums bija pareizs.

bet nu.. es pat nezinu, kad man būs brīvāks. reāli man neatliek nekam laiks, bet man tik ļoti vajag sakontaktēt vienu cilvēku, kurš uz mani ir dusmīgs, bet man nav reāli laiks, kad.. skumji.

labi. šodienas plāns pavisam vienkāršs - piekārtot istabu, izvilkt no skapja vēl divas biezas segas un aiziet līdz pilsētai. rīt jau atkal darbs, briesmīgi, ka jāstrādā divas dienas, tad tikai viena brīvdiena un tad atkal darbs.

bet nu patīk man tas darbs, ļoti. žēl, ka jāiet prom, labāk pamestu skolu. hehe.

vispār.

man jāsāk domāt ar galvu un jāiet gulēt daudz agrāk - pēc stundām četrām jau jāceļas. maz jēga ir iet gulēt?

šodiena bija jautra, smieklīgi apstaigāt puspilsētu tikai, lai brālis varētu salasīt visas savas mantiņas. vajadzēja man arī vakar iet kaut kur, bet nu ko tur daudz.

bet pašlaik man tik ļoti pietrūkst viņas - labākās draudzenes - tik ļoti gribās izstāstīt visas stulbības, kas ir notikušas. viņa ir soulmate. ak, mēs esam perfektais pāris! nekas, vēl dienas divas un viņa būs atpakaļ. beidzot.

pēdējās divas nedēļas vispār ir galīgi galējības. kā amerikāņu kalniņi - tu uzbrauc lēnu garu līdz augšai, līdz milzīgai labsajūtai, un tad ar lielu ātrumu nobrauc līdz zemākajam punktam.

pagājušā nedēļa, kas iesākās ar domu, ka esmu lemta vientulībai un no mājas reāli netikšu ārā, beidzās ar to, ka beidzot man ar māti ir normālas attiecības .. un kaut kādā veidā es esmu tikusi pie drauga.

es kaut ko smagi palaidu garām notikumos. nē, es atceros pilnīgi visu, kas un kā, bet tomēr nesaprotu.

ak, atkal man ir brīvība atņemta, es tik ļoti negribēju būt kopā ar kādu un kas notika?

es tikai tagad atcerējos savu pirmo šīs vasaras ierakstu, - ignorēšu visus gan draugus, gan visus, kas grib būt mani draugi un baudīt manu sabiedrību.ko gan es centos apmānīt un ko lai saka, mans paziņu loks ir kļuvis daudz lielāks. man patīk šī vasara.

pilnīgi neiespējami dīvains nosaukums. nu nopietni? jauna bundža - jauns skats uz dzīvi? pašai smiekli nāk.

dzeru Cēsu Džons "Pina Colada" un domāju, ko gan es cenšos apmānīt, vajadzēja pirkt alu. sapratu, ko tas draņķis man atgādina - bērnību, kaut kādas zāles.

nu neko. vakarā jau dzeršu alu. lai gan pat īsti negribu. es vispār nezinu, ko gribu.

man vairs nepatīk iet uz vienu no savām mīļākajām vietām. beidzot sapratu kāpēc. viena cilvēka attieksmes dēļ. nav tas tās intereses dēļ - man tikai tagad galvā iebelza tas skats. tas ļaunais skatiens. tikai vienreiz. bet es domāju, ka tas visu izskaidro.

un šeit man salūza sirds.

tā it kā kāds klusi un nemanāmi būtu pielavījies un iebelzis tai no visas spēka. klusi, nemanāmi, bet spēcīgi.

tik ļoti gribētos pārtraukt savu dzīvi. bet nē, nekad. to izdarot es atņemtu pasaulei lielisku cilvēku (neiet runa par mani). reizēm cilvēku dzīves ir tik sasaistītas, ka tiešām ir tā - and if you go, i wanna go with you, and if you die, i wanna die with you. jā, viņa ir tik svarīga.

labs ir, jāiet padarīt kas lietderīgs un tad jau duša un jā. taisīšos.