rīt jau saņemšu savas skolas gredzenu. nespēju noticēt, ka ir pagājuši jau divpadsmit gadi kopš uzsāku skolas gaitas. interesanta sajūta katrā gadījumā.
manī mīt divejādas sajūtas. prieks, ka man ir mans jaukums blakus, bet bēdas, - es nevaru darīt īsti vairs, ko gribu. pietrūkst mazliet to vakaru, kad planēju apkārt, runādama ar jebkuru un bija labi.
un es nezinu, reizēm sāku domāt, vai šīm attiecībām ir jēga, ja man prātā vēljoprojām ir cits. nezinu.
