pirmdiena, 2013. gada 25. novembris

Love, love, love.

Man ir problēmas.

Es vēljoprojām meklēju sev puisi, lai gan pie sāna viens tāds ir.

Atradu vienu, jau domāju, kā dabūt rokās.

Trakums ar mani.

Tā nelielā cerība, ka rīt satikšu viņu, jo mēs idioti nesamainījāmies ne ar nummuriem un ne ar ko.

Tā kā neesmu sociālajos tīklos, atkrīt viss.

Ja nu vienīgi prasīt draudziņiem.

Bet nē, vēl vismaz kādu laiku nē.

Jā.

Patīk.

Superīgs puisis, pilnīgi šoks, ka viens.

Ja ne viens - tad man stabili vienalga.

Arī viņam.

Ū.

Man atnesa saldējumu.

Ņam, ņam, ņam.

otrdiena, 2013. gada 19. novembris

19.11.2013

Pavisam interesanti liekas mani loģika. Biju palaidusies. Nesportoju. Neko, ja neskaita ikdienas pārdesmit kilometrus ar riteni vasarā. Un obligāto sportu skolā. Nē, nē. Rakstīšu, kā ir - Universitātē. Jā, palaidos. Ātrie ēdināšanas uzņēmumi tika apmeklēti nedēļā reizes divas vismaz. Diezgan traki. Kauns pa ģīmi. Šis tas arī diemžēl nāca klāt. Mani piecdesmit pieci pārvērtās par sešdesmit pie auguma metrs septiņdesmit septiņi. Traki.

Sāku iet regulāri uz treniņiem, nu jau mēnesis. Un ziniet? Es cenšos neēst pilnīgi nekādus dranķus. Pēc idejas es varētu atļauties sevi pacienāt ar kādu šokolādīti vai kaut ko neveselīgu, jo visu lieko es pārtērēju, bet, nē.. Nedaru tā. Vispār ēdu mazāk. Interesanta man tā pieeja. Bet galvenais jau izturēt un atmest visu lieko.

Kā vispār?

Man patīk. Laimīgojos. Lēnām tiek izkopta ideja pamest draugu un atgūt savu brīvību. Vai iegūt jaunu draugu. Nekas labs, bet daru, kas jādara.

Es jau gandrīz gadu neesmu bijusi ne momentu brīva. No vienām attiecībām ielecu šajās. Cilvēkam kā man, tas ir grūti izturams, jo man ir nepieciešama lielāka brīvības deva nekā tā, ko man sniedz puisis. Vajag to iespēju darīt VISU, ko gribu.

Mācos un baidos no savas pirmās sesijas.

Aktīvi apdomāju, kā iespējams apvienot studijas ar darbu. Un vai esmu gatava upurēt savu brīvo laiku?

Nezinu.

Dzeru pašlaik rumiņu ar kolu. Super. Šodien gribās atlaist buru.

Labais, vēljoprojām nav vēlme pēc viņa, paldies dievam, velnam vai svētajam Pēterim. Ir jauns mērķis, bet viss ir labāks par viņu. Divi gadi pa dibentiņu (jo dirsa ir nesmuks vārds).

Vakar pirms uguņošanas bijām bārā iedzert karstvīnu. Superīgākā lieta pasaulē. Vislabāk man jau patika kanēļa standziņa, paņēmu pat uz māju, ik pa mirklim pasmaržoju un jūtos tik.. jauki. Siltuma sajūta ieplūst ne tikai smaržas veidā un telpā, bet arī manī. Jā, esmu palikusi jauka un emocionāla un man tiešām nepatīk. Jo? Bezsirdim ir labāk būt, daudz, daudz labāk.

Man apnika rakstīt.