man patīk iet uz ballēm ceturtdienās. vakardiena bija laba. šodien mājās, jo nu.. rīt jābūt agram, skaidram un izgulējušam rītam.
tikko uzliku uz sejiņas masku, izskatos pēc spoka. savelk manu seju, aukstuma un svaiguma efekts - tik laba sajūta.
tālāk?
gaidu, kad atkal man būs brīvība. visiem brīvlaiks, tikai ne man. nekas, pēc jaunā gada viss ieies savās sliedēs.
un, jā, savam sapnim es ļoti, ļoti patīku. abpusēji.
piektdiena, 2012. gada 21. decembris
pirmdiena, 2012. gada 17. decembris
laika būs resna, fui, fui, fui..
šodien sevi lutinu un šovakar diēta tiek mesta pie malas.
labs vīns - visa pudele man vienai -, nenormāli garšīgi un savā ziņā tik vienkārši saldumu - cidoniju sukādes (ja jums ir iespēja dabūt, izmantojiet iespēju), garda un izcila kafija, un tikko vēl malta. mm. tiek dedzināts vīraks un fonā skan mūzika, kas perfekti raksturo situāciju, kādā esmu, bet iepriecina.
nogurums un negulētās naktis pašlaik ir nenozīmīgas. nekas, ka rīt skola, rīt ir brīvdiena.
tikko galvā pavīdēja doma, ka būšu resna.. būšu, jā, reāli vienpadsmitos ēst un vēl tik kalorijām bagātas lietas? eh. nekas, rīt neēdīšu. tāpat praktiski neēdu, negribu un aizmirstu.
un piepildīju vēlēšanos, nu to ar savu sapni. bija labi, nākamreiz būs vēl labāk. ja sapnis mani sauks, es iešu. esmu tik smagi tai iekšā.
labs vīns - visa pudele man vienai -, nenormāli garšīgi un savā ziņā tik vienkārši saldumu - cidoniju sukādes (ja jums ir iespēja dabūt, izmantojiet iespēju), garda un izcila kafija, un tikko vēl malta. mm. tiek dedzināts vīraks un fonā skan mūzika, kas perfekti raksturo situāciju, kādā esmu, bet iepriecina.
nogurums un negulētās naktis pašlaik ir nenozīmīgas. nekas, ka rīt skola, rīt ir brīvdiena.
tikko galvā pavīdēja doma, ka būšu resna.. būšu, jā, reāli vienpadsmitos ēst un vēl tik kalorijām bagātas lietas? eh. nekas, rīt neēdīšu. tāpat praktiski neēdu, negribu un aizmirstu.
un piepildīju vēlēšanos, nu to ar savu sapni. bija labi, nākamreiz būs vēl labāk. ja sapnis mani sauks, es iešu. esmu tik smagi tai iekšā.
sestdiena, 2012. gada 1. decembris
SAPNIS, SAPNIS, SAPNIS
es pašlaik staigāju pa mākoņiem, uz pirkstu galiem. man vēderā dejo tauriņi vistrakāko danci, kāds vien ir pieredzēts. galvā miljoniem domu un scenāriju, un situāciju analīze. esmu pamatīgi ieķērusies. es viņu gribu ar visu savu būtību.
un visskaistākais šai visā.. man un manam sapnim ir abpusējas simpātijas. tā, ka es pašlaik esmu dīvānā ar kājām gaisām, drebošu miesu un vismuļķīgāko smaidiņu sejā. es jūtos kā mazs bērns, kas zina, ka tulīt saņems visgardāko pasaules gardumu.
vai tik tiešām mans sapnis tulīt, tulīt būs mana realitāte?
es gribu raudāt no laimes un no atvieglojuma. beidzot šī situācija atrisinājās. un man par labu. kāpēc mani tas nemaz nepārsteidz, gandrīz vienmēr viss notiek kā es gribu.
beidzot, beidzot, beidzot. (man ir nenormāli skaisti nagi, jā, tam vajadzēja būt te pa vidu). es atceros savu izmisumu. (ak dievs, es tikko saplēsu savu plaukstu - ar nagu, līdz diezgan pamatīgām asinīm, auč).
es viņu gribu šeit, tepat man blakus, ŠONAKT!
un visskaistākais šai visā.. man un manam sapnim ir abpusējas simpātijas. tā, ka es pašlaik esmu dīvānā ar kājām gaisām, drebošu miesu un vismuļķīgāko smaidiņu sejā. es jūtos kā mazs bērns, kas zina, ka tulīt saņems visgardāko pasaules gardumu.
vai tik tiešām mans sapnis tulīt, tulīt būs mana realitāte?
es gribu raudāt no laimes un no atvieglojuma. beidzot šī situācija atrisinājās. un man par labu. kāpēc mani tas nemaz nepārsteidz, gandrīz vienmēr viss notiek kā es gribu.
beidzot, beidzot, beidzot. (man ir nenormāli skaisti nagi, jā, tam vajadzēja būt te pa vidu). es atceros savu izmisumu. (ak dievs, es tikko saplēsu savu plaukstu - ar nagu, līdz diezgan pamatīgām asinīm, auč).
es viņu gribu šeit, tepat man blakus, ŠONAKT!
svētdiena, 2012. gada 18. novembris
mans sapnis ir manā tuvumā.
man šķiet, es beidzot esmu sasniegusi to punktu saskarē ar cilvēkiem, kad viss ir sasniegts un ir iepazīti visi cilvēki, ko esmu vēlējusies. negribu jau celt savu snuķi debesīs un teikt - o, es pazīstu to un to. nē. nekādā gadījumā.
vienkārši ir tik debešķīga sajūta, kad viss, par ko tika sapņots vakar, šodien ir realitāte (un šai gadījumā - vakar - ir diezgan ilgs laika periods).
ir dīvaini apzināties un iedomāties, ka cilvēki, kas man ir apkārt, ir tie uz kuriem senāk skatījos un domāju - es taču nekad viņu nepazīšu. un tagad? pieej klāt, samīļo, papļāpā. kurš būtu domājis, ka es kādreiz savu sapni varēšu samīļot? jo situācija ir.. maigi sakot, sarežģīta.
es zinu, ka visi zina, kas ir The Sims - un tur ir tāda lieta, kā promised wishes. manējā beidzot piepildījās.
mans sapnis ir manā tuvumā. mans sapnis beidzot mani oficiāli pazīst un es savu sapni.
un beidzot pa ilgiem laikiem bija vakars bez drāmas, bez kašķiem, bez apvainojumiem un bez skaidrošanās. patīkama pārmaiņa.
vienkārši ir tik debešķīga sajūta, kad viss, par ko tika sapņots vakar, šodien ir realitāte (un šai gadījumā - vakar - ir diezgan ilgs laika periods).
ir dīvaini apzināties un iedomāties, ka cilvēki, kas man ir apkārt, ir tie uz kuriem senāk skatījos un domāju - es taču nekad viņu nepazīšu. un tagad? pieej klāt, samīļo, papļāpā. kurš būtu domājis, ka es kādreiz savu sapni varēšu samīļot? jo situācija ir.. maigi sakot, sarežģīta.
es zinu, ka visi zina, kas ir The Sims - un tur ir tāda lieta, kā promised wishes. manējā beidzot piepildījās.
mans sapnis ir manā tuvumā. mans sapnis beidzot mani oficiāli pazīst un es savu sapni.
un beidzot pa ilgiem laikiem bija vakars bez drāmas, bez kašķiem, bez apvainojumiem un bez skaidrošanās. patīkama pārmaiņa.
Jūtos tik labi. Nespēju noticēt, ka pirms nedēļas šķita, ka viss jūk un brūk un labāk nebūs nekad. Esmu skaista un sevi mīlu. Esmu patīkams cilvēks un tāpēc skaista. Katrā gadījumā, nevēlētos būt citur.
svētdiena, 2012. gada 11. novembris
trešdiena, 2012. gada 7. novembris
kāpēc man neviens nepajautāja, vai es vēlos dzīvot šai pasaulē, murgainā, nospiedošā un tik sarežģītā? es būtu momentā atteikusies.
negribu vairs neko. viss ir tik sarežģīts. gruzis nāk virsū, nekas nesanāk, darbi - līdz galvai un heiteri - pilna dirsa (atvainojos). gribu aizmigt un nekad nepamosties. gribu iet un neatgriezties. gribu nirt un neuzpeldēt. gribu krist un vairs nepiecelties.
man sāp - un sāp tas, ka man sāp.
kopš momenta, kad mūs sāka uzskatīt par labākajām draudzenēm, viss sāka iet greizi.
emocionāls nogurums mazliet. kā vienmēr, kad par daudz atklājos cilvēkiem. atveros drīzāk.
man jau patīk, ka dusmas, kas manī vārījās tagad ir pamatīgi sakāpinātas. tagad nepatika ir abpusēja. un skumjākais, ka es nezinu, vai tas mani priecē vai drīzāk sāpina. kā reiz teicu - pret mani tā neizturas, pret mani izturas ar cieņu. es daru, ko es gribu, bet pret mani ir jāizturas ar cieņu. acīmredzot, viņš to neprot, viņš izturas, kā mazs bērns, kam lielā, ļaunā ragana ir atņēmusi konču.
ok. kafija termosā, obligātā literatūra galdā - negulēta nakts. pinkšķis.
negribu vairs neko. viss ir tik sarežģīts. gruzis nāk virsū, nekas nesanāk, darbi - līdz galvai un heiteri - pilna dirsa (atvainojos). gribu aizmigt un nekad nepamosties. gribu iet un neatgriezties. gribu nirt un neuzpeldēt. gribu krist un vairs nepiecelties.
man sāp - un sāp tas, ka man sāp.
"visu izbojā moments, kad attiecībām tiek pielikta birka. attiecībām birku nevajag. tām vajag sajūtu." - mazs, noskumis radījumiņš laika.
kopš momenta, kad mūs sāka uzskatīt par labākajām draudzenēm, viss sāka iet greizi.
emocionāls nogurums mazliet. kā vienmēr, kad par daudz atklājos cilvēkiem. atveros drīzāk.
man jau patīk, ka dusmas, kas manī vārījās tagad ir pamatīgi sakāpinātas. tagad nepatika ir abpusēja. un skumjākais, ka es nezinu, vai tas mani priecē vai drīzāk sāpina. kā reiz teicu - pret mani tā neizturas, pret mani izturas ar cieņu. es daru, ko es gribu, bet pret mani ir jāizturas ar cieņu. acīmredzot, viņš to neprot, viņš izturas, kā mazs bērns, kam lielā, ļaunā ragana ir atņēmusi konču.
ok. kafija termosā, obligātā literatūra galdā - negulēta nakts. pinkšķis.
trešdiena, 2012. gada 31. oktobris
fuck you, fuck everyone!
manā dzīvē viss iet galīgi nesaprotamā virzienā. nu tā, ka es neko nesaprotu un nav ne jausmas, ko darīt tālāk. esmu sajukusi prātā, sagājusi sviestā. burtiski. es sēžu savā istabā, zīmēju, atslēgusies no visas pasaules, un runāju ar sevi. skaļi. veidojot dialogu.
pilnīgi pašai gribās sev aplaudēt tos sarkastiskos aplausus un klusi noteikt: "malacis!"
manī iekšā gruzd dusmas, tādas dusmas. iekšā viss pilnīgi vārās no naida (jā, es nebaidos šai situācijā lietot šo vārdu. reiz uzskatīju, ka naids tāpat kā mīlestība nepastāv, tie ir tikai izdomājumi, šai situācijā es nespēj atrast citu vārdu šai tik stiprajai nepatikai) pret to radījumu, ko daži dēvē par cilvēku un daži īpatnēji radījumu - par superīgu cilvēku.
vēl es praktiski neko neēdu. nav laiks un nav vēlēšanās. man ir jāsarūk mazai, mazai. šodien tā brīvāk sanāk - izpildīšu mājasdarbu un pamācīšos matemātikas kontroldarbam. smuki sataisīšos un iešu satikt draugus vakarā. šodien balle. mierīgā balle. es pēdējā laikā dzīvoju uz tējiņām. tas tā jauki.
un, jā, ar katru dienu dzenu sevi arvien lielākā un lielākā izmisumā. es ļoti labi zinu, ka tā, kā es tagad te domāju nekad (!) nebūs, bet nedzīt sevi izmisumā es nevaru. phē!
es zinu, kas man par problēmu - APĀTIJA, BĻĀĀĀĀĢ!!
pilnīgi pašai gribās sev aplaudēt tos sarkastiskos aplausus un klusi noteikt: "malacis!"
manī iekšā gruzd dusmas, tādas dusmas. iekšā viss pilnīgi vārās no naida (jā, es nebaidos šai situācijā lietot šo vārdu. reiz uzskatīju, ka naids tāpat kā mīlestība nepastāv, tie ir tikai izdomājumi, šai situācijā es nespēj atrast citu vārdu šai tik stiprajai nepatikai) pret to radījumu, ko daži dēvē par cilvēku un daži īpatnēji radījumu - par superīgu cilvēku.
vēl es praktiski neko neēdu. nav laiks un nav vēlēšanās. man ir jāsarūk mazai, mazai. šodien tā brīvāk sanāk - izpildīšu mājasdarbu un pamācīšos matemātikas kontroldarbam. smuki sataisīšos un iešu satikt draugus vakarā. šodien balle. mierīgā balle. es pēdējā laikā dzīvoju uz tējiņām. tas tā jauki.
un, jā, ar katru dienu dzenu sevi arvien lielākā un lielākā izmisumā. es ļoti labi zinu, ka tā, kā es tagad te domāju nekad (!) nebūs, bet nedzīt sevi izmisumā es nevaru. phē!
trešdiena, 2012. gada 17. oktobris
ak, mans dievs.
man tagad sanāks izmantot savu draugu tik ļoti, ļoti, bet man pohuj. vēl nesen teicu, ka viņš ir svarīgākais, kas man ir. nu labi, nav.
es caur viņu iepazīšos ar to vienu cilvēku. es nespēju sagaidīt. esmu gatava uz visu. esmu gatavu uz visu saistībā ar to cilvēku, pilnīgi uz visu. arī palikt pilnīgi viena svešā pilsētā, nezināmā stūrī un iegūt vismaz divus ienaidniekus. kāda starpība? vienas nakts prieka dēļ to varēs izturēt. esmu gatava pat nesmukām baumām, nesmukākām nekā tās, kas tagad iet apkārt par mani.
es vienkārši to cilvēku gribu.
ak dievs, es nevaru sagaidīt brīvdienas. nu to vienu brīvdienu, pēdējo.
visskumjākais, ka esmu slima. savu laiku pavadu skatoties seriālus un ēdot. perfekti!? kā tad.
man tagad sanāks izmantot savu draugu tik ļoti, ļoti, bet man pohuj. vēl nesen teicu, ka viņš ir svarīgākais, kas man ir. nu labi, nav.
es caur viņu iepazīšos ar to vienu cilvēku. es nespēju sagaidīt. esmu gatava uz visu. esmu gatavu uz visu saistībā ar to cilvēku, pilnīgi uz visu. arī palikt pilnīgi viena svešā pilsētā, nezināmā stūrī un iegūt vismaz divus ienaidniekus. kāda starpība? vienas nakts prieka dēļ to varēs izturēt. esmu gatava pat nesmukām baumām, nesmukākām nekā tās, kas tagad iet apkārt par mani.
es vienkārši to cilvēku gribu.
ak dievs, es nevaru sagaidīt brīvdienas. nu to vienu brīvdienu, pēdējo.
visskumjākais, ka esmu slima. savu laiku pavadu skatoties seriālus un ēdot. perfekti!? kā tad.
otrdiena, 2012. gada 9. oktobris
man šodien ietrīcējās sirds, kad viņš paņēma manu roku. visam ķermenim pārgāja pāri tāds kā elektrolādiņš. jāsaka gan, ka ļoti patīkams.
man šķiet, ka laikam beidzot ir.. ir. es tikai ceru, ka viņš man spēs piedod to muļķību. es laikam sev to nespēšu. visu laiku galvā būs tā doma, ka es, muļķe, to izdarīju. idiote.
man sāp viņa sāpes.
bet, jā, es laikam esmu laimīga. laimīga, dzīvespriecīga, aktīva, smaidu visu laiku, vēl vairāk kā parasti.
un tagad pat ir tas variants, ka man tie abi muļķīši varētu būt uz ceļiem, bet man būtu vienalga. mani sapņu puiši.
cilvēks, kas tik ļoti ir vīlies visos, pielaida sev klāt kādu tik ļoti. paldies kaut kam augstākam.
bet vispār kopumā ņemot man iet super labi. attiecības ar cilvēkiem labas, skolā atzīmes labas. esmu super malacis. man pašai prieks par sevi. atkal pievērsos ģitārai. patīk.
man šķiet, ka laikam beidzot ir.. ir. es tikai ceru, ka viņš man spēs piedod to muļķību. es laikam sev to nespēšu. visu laiku galvā būs tā doma, ka es, muļķe, to izdarīju. idiote.
man sāp viņa sāpes.
bet, jā, es laikam esmu laimīga. laimīga, dzīvespriecīga, aktīva, smaidu visu laiku, vēl vairāk kā parasti.
un tagad pat ir tas variants, ka man tie abi muļķīši varētu būt uz ceļiem, bet man būtu vienalga. mani sapņu puiši.
cilvēks, kas tik ļoti ir vīlies visos, pielaida sev klāt kādu tik ļoti. paldies kaut kam augstākam.
bet vispār kopumā ņemot man iet super labi. attiecības ar cilvēkiem labas, skolā atzīmes labas. esmu super malacis. man pašai prieks par sevi. atkal pievērsos ģitārai. patīk.
svētdiena, 2012. gada 7. oktobris
man sāp sirds, man sāp iekšas, man sāp viss.
savas mirkļa domas dēļ palaidu vaļā svarīgāko cilvēku, kas man bija. tikai pēc briesmīgā vakara turpinājuma es sapratu, ka tādi cilvēki kā viņš ir jāglabā, jāsargā, jātur tuvu sev un nekad nedrīkst atlaist vaļā.
rodas milzīga vēlme viņam uzrakstīt, bet es nespēju pārkāpt sev pāri. man gribas viņu samīļot un atvainoties. man un atvainoties. tas ir kaut kas jauns.
labi, gaidīšu līdz piektdienai. pašlaik ir vēl sāpīgāk nekā tad, kad es biju tā, kuru atšuva smagi. sāp tik ļoti, jo es zinu, ka sāpināju cilvēku, kas man ir svarīgs. sāp viņa sāpes.
brīvība ir laba lieta, bet tāds tiešām jauks, mīļš svarīgs cilvēks ir vēl labāks.
raudu. raudu. skumji man ir.
savas mirkļa domas dēļ palaidu vaļā svarīgāko cilvēku, kas man bija. tikai pēc briesmīgā vakara turpinājuma es sapratu, ka tādi cilvēki kā viņš ir jāglabā, jāsargā, jātur tuvu sev un nekad nedrīkst atlaist vaļā.
rodas milzīga vēlme viņam uzrakstīt, bet es nespēju pārkāpt sev pāri. man gribas viņu samīļot un atvainoties. man un atvainoties. tas ir kaut kas jauns.
labi, gaidīšu līdz piektdienai. pašlaik ir vēl sāpīgāk nekā tad, kad es biju tā, kuru atšuva smagi. sāp tik ļoti, jo es zinu, ka sāpināju cilvēku, kas man ir svarīgs. sāp viņa sāpes.
brīvība ir laba lieta, bet tāds tiešām jauks, mīļš svarīgs cilvēks ir vēl labāks.
raudu. raudu. skumji man ir.
svētdiena, 2012. gada 23. septembris
atceros to reizi, kad man paziņa teica, ka esmu pavisam traka. toreiz tikai nosmēju.
tagad padomāju par šīs nedēļas notikumiem. ja ne pavisam, tad pietiekami noteikti. katrā gadījumā, es neko nenožēloju. man bija jautri, jauki un tā tālāk, man patika.
piektdiena gan bija jauka.
vispār pēdējā laikā ir tā, ka, jo vairāk ir ko stāstīt, jo mazāk gribās to darīt.
smaids izkausē pat tavu ledus sirdi, mans smaids. hihi.
skarbākais, ka momentos, kad jūtos labi, mani velk uz leju svarīgākais cilvēks. es viņu atbalstu tik un tā, lai cik dusmīga es nebūtu, viņa mani nē.
pirmdiena, 2012. gada 17. septembris
kā man reiz cilvēks teica - karma atmaksās visiem, gan labo, gan slikto.
nu tad kad, pie velna, nahuj, es ļoti atvainojos, man pie velna sāks veikties? esmu tik ļoti karmas fanātiķe, protams, es zinu, ka pamatideja ir, ka tas viss nāks atpakaļ nākošajā dzīvē, bet nu.. es tiešām nepatīku dzīvei un karmai.
kopš šis viss mani ir aizķēris, man pilnīgi un galīgi neveicas.
šodien teikšu, kā ir, bija visbriesmīgākā diena. neskatoties uz visiem sūdiem, kas ir notikuši pa šo dienu, kas mani tā jau dzina izmisumā, man pazvana cilvēciņš, kuru pazīstu tikai mēnesi, bet kurš ir kļuvis bezgala mīļš man, ka šodien viņam ir pēdējais vakars šai galā un ka brauc dzīvot uz otru Latvijas galu. un, protams, dēļ tā nelaimes gadījuma, kas noticis ir mājās, es nekur neesmu spējīga iet - milzīgi materiālie zaudējumi un morāls sagruvums.
vienkārši, kāpēc tas viss piemeklē mani?
gaidu piektdienu, visticamāk nenoturēšos un iešu vienkārši rīt piedzerties. pohuj par visu.
nu tik ļoti pinšķis nāk. bet tik un tā, mans dzelzs vecenes tēls neļauj man sabrukt. uznāk asariņa, bet neļauju sev sabrukt. iekšēji pašlaik esmu vēl lielākā nesaprašanā, ārēji - perfekta kā parasti.
broken sunshine.
nu tad kad, pie velna, nahuj, es ļoti atvainojos, man pie velna sāks veikties? esmu tik ļoti karmas fanātiķe, protams, es zinu, ka pamatideja ir, ka tas viss nāks atpakaļ nākošajā dzīvē, bet nu.. es tiešām nepatīku dzīvei un karmai.
kopš šis viss mani ir aizķēris, man pilnīgi un galīgi neveicas.
šodien teikšu, kā ir, bija visbriesmīgākā diena. neskatoties uz visiem sūdiem, kas ir notikuši pa šo dienu, kas mani tā jau dzina izmisumā, man pazvana cilvēciņš, kuru pazīstu tikai mēnesi, bet kurš ir kļuvis bezgala mīļš man, ka šodien viņam ir pēdējais vakars šai galā un ka brauc dzīvot uz otru Latvijas galu. un, protams, dēļ tā nelaimes gadījuma, kas noticis ir mājās, es nekur neesmu spējīga iet - milzīgi materiālie zaudējumi un morāls sagruvums.
vienkārši, kāpēc tas viss piemeklē mani?
gaidu piektdienu, visticamāk nenoturēšos un iešu vienkārši rīt piedzerties. pohuj par visu.
nu tik ļoti pinšķis nāk. bet tik un tā, mans dzelzs vecenes tēls neļauj man sabrukt. uznāk asariņa, bet neļauju sev sabrukt. iekšēji pašlaik esmu vēl lielākā nesaprašanā, ārēji - perfekta kā parasti.
broken sunshine.
ceturtdiena, 2012. gada 13. septembris
ģeniāli, esmu diezgan iedzērusi. nožēlojami, vienītī izdzer pusi no mokas.
man raudiens nāk. man apnika būt stiprai, man tiešām gribētos tagad kādu apkampt no visa spēka un vienkārši raudāt. bet man nav ne spēka pamest savu "dzelzs vecenes" tēlu, ne īsti vēlēšanās to darīt. es esmu stipra, ja es sabrukšu, tad daudzi sabruks, jo, ja sabruks nesabrucināmais, tad arī niecības domās, ka tas ir tikai normāli, labi, ne normāli, bet kā niecības var būt stipras, ja stiprā meitene sabrūk? kā?
ak, man iedomība. bet es tā tiešām domāju un man pilnīgi vienalga, ja kādu tas aizskar.
eu, bet tik labi pašlaik ir, bet vajag vēl dzert. nekad, hoķis beigsies un izdzeršu pārējo. man vienkārši to vajag tagad. brīnos vispār, kā es turos pie dzīvības tagad, normāls cilvēks sen būtu padevies un būtu nekāds. es turpinu smaidīt.
starpcitu, nesen pārlasīju savu dzeju, varbūt ne dzeju, bet veltījumu viņam. ik katrā rindā es jutu sāpes, savas sāpes, skarbi.
sirdi aizskarošākās rindas.
"bet sāpinot mani morāli
cilvēks sevi izzudina manās acīs
un tad man sāp viss
miesa jo to es iznīcinu
esmu sev situsi esmu sevi griezusi
maz tādu vietu uz ādas kur esmu skaista
tīra no savām dusmām
iekšas man sāp no visa spēka
indēju tās ar spirtu
un nikotīnu un darvu
esmu grausts
bet tu saule mana..''
un
"es noticēju taviem vārdiem
es noticēju tavam ka tu mani nesāpināsi
nu kur bija mans prāts
es zinu sevi es zinu savu karmu
es zināju ka tas tā beigsies
tu zināji
un tik un tā solīji būt savādāk
idiots
idiote"
un
"šķiet es jutu kā tu izelpo sāpes"
nē, es tevi nemīlēju, es vienkārši tev ticēju, laikam velti, saule tu mana. sāp, lai cik ļoti es to noliegtu - sāp.
man raudiens nāk. man apnika būt stiprai, man tiešām gribētos tagad kādu apkampt no visa spēka un vienkārši raudāt. bet man nav ne spēka pamest savu "dzelzs vecenes" tēlu, ne īsti vēlēšanās to darīt. es esmu stipra, ja es sabrukšu, tad daudzi sabruks, jo, ja sabruks nesabrucināmais, tad arī niecības domās, ka tas ir tikai normāli, labi, ne normāli, bet kā niecības var būt stipras, ja stiprā meitene sabrūk? kā?
ak, man iedomība. bet es tā tiešām domāju un man pilnīgi vienalga, ja kādu tas aizskar.
eu, bet tik labi pašlaik ir, bet vajag vēl dzert. nekad, hoķis beigsies un izdzeršu pārējo. man vienkārši to vajag tagad. brīnos vispār, kā es turos pie dzīvības tagad, normāls cilvēks sen būtu padevies un būtu nekāds. es turpinu smaidīt.
starpcitu, nesen pārlasīju savu dzeju, varbūt ne dzeju, bet veltījumu viņam. ik katrā rindā es jutu sāpes, savas sāpes, skarbi.
sirdi aizskarošākās rindas.
"bet sāpinot mani morāli
cilvēks sevi izzudina manās acīs
un tad man sāp viss
miesa jo to es iznīcinu
esmu sev situsi esmu sevi griezusi
maz tādu vietu uz ādas kur esmu skaista
tīra no savām dusmām
iekšas man sāp no visa spēka
indēju tās ar spirtu
un nikotīnu un darvu
esmu grausts
bet tu saule mana..''
un
"es noticēju taviem vārdiem
es noticēju tavam ka tu mani nesāpināsi
nu kur bija mans prāts
es zinu sevi es zinu savu karmu
es zināju ka tas tā beigsies
tu zināji
un tik un tā solīji būt savādāk
idiots
idiote"
un
"šķiet es jutu kā tu izelpo sāpes"
nē, es tevi nemīlēju, es vienkārši tev ticēju, laikam velti, saule tu mana. sāp, lai cik ļoti es to noliegtu - sāp.
otrdiena, 2012. gada 11. septembris
pirmais, kas nāk prātā - es vairs vispār, pie velna, nekad nedomāju ar galvu, ko es daru. nu tā, ka nezinu, ko darīt tālāk ar savu dzīvi. un vienīgais, ko es daru, ir turpināšana brist arvien dziļākā un dziļākā purvā.
un vakar es beidzot uzsprāgu, vienkārši tāds - kaboom! - un viss. par daudz ir par daudz arī tādiem cilvēkiem, kā es.
bet vispār, ko lai saka - episki dīvaina un laba nedēļa. kas tik vien nav darīts. man patīk dzīve, neņemot vērā, ka nezinu, kā to visu labot.
vārds pa vārdam mēs nonākam pie fakta, ka esmu apņēmusies kādu laiku padzīvot bez alhokola. jāsāk mainīt ieradumi. skumji, ka mana seja ir tik draņķīgā stāvoklī, nezinu, vai tas ir dēļ ballītēm, bezmiega, stresa, enerģijas dzērienu, cigarešu vai milzīgā kafijas daudzuma dēļ. katrā ziņā centīšos no tā visa atslēgties. PIETIEK!
un, jā, atkal esmu tikusi pie drauga. bāc! nu jau ignorēju viņu, drīz būs jārunā. negribu, negribu, apnicis. tā ir vēl viena lieta, kas jāmaina. par daudz sanāk random puisīši, mana pilsēta ir pietiekoši neliela, negribu nesmukas baumas, negribu. gribu būt maza, pelēka, nevienam nezināma.
un vakar es beidzot uzsprāgu, vienkārši tāds - kaboom! - un viss. par daudz ir par daudz arī tādiem cilvēkiem, kā es.
bet vispār, ko lai saka - episki dīvaina un laba nedēļa. kas tik vien nav darīts. man patīk dzīve, neņemot vērā, ka nezinu, kā to visu labot.
vārds pa vārdam mēs nonākam pie fakta, ka esmu apņēmusies kādu laiku padzīvot bez alhokola. jāsāk mainīt ieradumi. skumji, ka mana seja ir tik draņķīgā stāvoklī, nezinu, vai tas ir dēļ ballītēm, bezmiega, stresa, enerģijas dzērienu, cigarešu vai milzīgā kafijas daudzuma dēļ. katrā ziņā centīšos no tā visa atslēgties. PIETIEK!
un, jā, atkal esmu tikusi pie drauga. bāc! nu jau ignorēju viņu, drīz būs jārunā. negribu, negribu, apnicis. tā ir vēl viena lieta, kas jāmaina. par daudz sanāk random puisīši, mana pilsēta ir pietiekoši neliela, negribu nesmukas baumas, negribu. gribu būt maza, pelēka, nevienam nezināma.
pirmdiena, 2012. gada 3. septembris
ak, es esmu pilnīgi zaudējusi ticību cilvēkiem. nekad neticēšu vairs vārdiem, ka "nebaidies, es tevi nesāpināšu". ziniet ko? ejiet jūs visi dirst, tas nav vairs pat smieklīgi. cilvēki domā, kāpēc es esmu tik ļoti tāda - it kā ar visiem, bet tā pa īstam ne ar vienu. nē, nu, protams, kā man savādāk justies, ja neesmu viņu satikusi, nezinu, dažas dienas (pat ne nedēļa) un, nākošajā reizē satiekot mani, pasaka, ka atradis sev citu?
es esmu sāpināta līdz sirds dziļumiem, nu tik ļoti, ļoti.
sāpina jau ne tas, ka viņam ir cita, nē, bet tas, ka nu.. kā tā vispār var? bija tik grūti, tā visa viņa jaukā attieksme, tā gādība, tas mīļums, nu tā, ka viņam tiešām rūpēja, kas ar mani un tā, ka varēja just, ka neesmu vienaldzīga. un es pieļāvu kļūdu, es ļāvu sev iekrist, es ļāvos domām un fantāzijām, ļaujot sev pieķerties cilvēkam. un ar ko tas beidzās?
tas viss beidzās ar to, ka esmu salauzta. super.
šis tikai kārtējo reizi apliecina - nelaist sev klāt nevienu, nevienu, nevienu.
un es tikko sapratu.. ja es būtu pateikusi, ka nē, nu ka nebūs mums nekas, man būtu pilnīgi vienalga. es dzīvotu tālāk bez morālajiem, bet tagad.. es sapratu. es jūtos sūdīgāk nekā būtu jutusies tad, tāpēc ka šo svarīgo lēmumu pieņēma cits cilvēks, ne es. tas ietekmēja MANU (un tikai tad citu) dzīvi un tāpēc es jūtos sūdīgi.
es gribēju, lai tā situācija kaut kā nokārtojas, bet es gribēju to izdarīt pati. eh.
pinkšķis nāk virsū.
un pēdējā laikā dažs uzskata, ka var mani mācīt dzīvot. uj.. tā pavisam noteikti nav laba doma.
es esmu sāpināta līdz sirds dziļumiem, nu tik ļoti, ļoti.
sāpina jau ne tas, ka viņam ir cita, nē, bet tas, ka nu.. kā tā vispār var? bija tik grūti, tā visa viņa jaukā attieksme, tā gādība, tas mīļums, nu tā, ka viņam tiešām rūpēja, kas ar mani un tā, ka varēja just, ka neesmu vienaldzīga. un es pieļāvu kļūdu, es ļāvu sev iekrist, es ļāvos domām un fantāzijām, ļaujot sev pieķerties cilvēkam. un ar ko tas beidzās?
tas viss beidzās ar to, ka esmu salauzta. super.
šis tikai kārtējo reizi apliecina - nelaist sev klāt nevienu, nevienu, nevienu.
un es tikko sapratu.. ja es būtu pateikusi, ka nē, nu ka nebūs mums nekas, man būtu pilnīgi vienalga. es dzīvotu tālāk bez morālajiem, bet tagad.. es sapratu. es jūtos sūdīgāk nekā būtu jutusies tad, tāpēc ka šo svarīgo lēmumu pieņēma cits cilvēks, ne es. tas ietekmēja MANU (un tikai tad citu) dzīvi un tāpēc es jūtos sūdīgi.
es gribēju, lai tā situācija kaut kā nokārtojas, bet es gribēju to izdarīt pati. eh.
pinkšķis nāk virsū.
un pēdējā laikā dažs uzskata, ka var mani mācīt dzīvot. uj.. tā pavisam noteikti nav laba doma.
sestdiena, 2012. gada 25. augusts
sēžu viena mājās, dzeru viena alu.
klausos gaudulīgās dziesmas un neizprotu, kāpēc esmu tik laimīga.
kaut kādu mistisku iemeslu dēļ pagātne tik ļoti mācās virsū. ja pa nakti biju gatava skriet ar galvu sienā no morālajiem pārmetumiem sev, tad šodien esmu vienkārši laimīga.
bet vispār tagad tiešām dzīvošu sev. nevajag man vairs nevienu puisi. šai vasarā tādu ir bijis daudz par daudz. lidināšos pa savu pasauli pati savā nodabā. :)
klausos gaudulīgās dziesmas un neizprotu, kāpēc esmu tik laimīga.
kaut kādu mistisku iemeslu dēļ pagātne tik ļoti mācās virsū. ja pa nakti biju gatava skriet ar galvu sienā no morālajiem pārmetumiem sev, tad šodien esmu vienkārši laimīga.
bet vispār tagad tiešām dzīvošu sev. nevajag man vairs nevienu puisi. šai vasarā tādu ir bijis daudz par daudz. lidināšos pa savu pasauli pati savā nodabā. :)
still smoking makes me feeling much better.
piektdiena, 2012. gada 24. augusts
ak mans dievs.
esmu tik milzīgi lielā šokā.
es tikai tagad sapratu, kāpēc viņš man tik ļoti iekrita acīs un kāpēc tik ļoti gribās kaut ko ar viņu. viņš ir tas lielais puisis no divpadsmitās klases, ko es, mācoties septītajā klasē, biju ievērojusi. ak, šīs likteņa spēles. bet, protams, es visu saprotu daudz par vēlu un, kad bija iespēja, es to neizmantoju. pff. nē, nu man viņš patīk, bet.. ai. ejiet dirst, there is just some things that are not suppose to happen.
tulīt būs pagājuši seši gari gadi, tikai tagad viņš bija ievērojis mani. tikai tai momentā man tas šķita nenozīmīgi, bet pēc laika es sapratu, ka, jā, es arī gribu viņu.
bet domājams, ja tagad varētu viņu atkal satikt, es izmantotu iespēju. bet viņš tur jau sen kā vairs nestrādā. kāda iespēja, ka satiktu viņu? un kur? ah.
un es gribu piedzerties. ļoti.
esmu tik milzīgi lielā šokā.
es tikai tagad sapratu, kāpēc viņš man tik ļoti iekrita acīs un kāpēc tik ļoti gribās kaut ko ar viņu. viņš ir tas lielais puisis no divpadsmitās klases, ko es, mācoties septītajā klasē, biju ievērojusi. ak, šīs likteņa spēles. bet, protams, es visu saprotu daudz par vēlu un, kad bija iespēja, es to neizmantoju. pff. nē, nu man viņš patīk, bet.. ai. ejiet dirst, there is just some things that are not suppose to happen.
tulīt būs pagājuši seši gari gadi, tikai tagad viņš bija ievērojis mani. tikai tai momentā man tas šķita nenozīmīgi, bet pēc laika es sapratu, ka, jā, es arī gribu viņu.
bet domājams, ja tagad varētu viņu atkal satikt, es izmantotu iespēju. bet viņš tur jau sen kā vairs nestrādā. kāda iespēja, ka satiktu viņu? un kur? ah.
un es gribu piedzerties. ļoti.
mana dzīve ir perfekta.
vakar pasūtīju draugu, jūtos vienkārši perfekti. kā arī esmu nolēmusi vairs nedod nekādu ziņu labākajai draudzenei. iemesli tam ir simts un viens, rezultātā vakar biju izraudājusi visas acis sausas.
katrā ziņā - abiem šiem lēmumiem bija viens kopējs iemesls, es netaisos gaidīt uz cilvēkiem.
bet vispār, laba sajūta iekšā. tas nozīmē tikai to, ka lēmums bija pareizs.
bet nu.. es pat nezinu, kad man būs brīvāks. reāli man neatliek nekam laiks, bet man tik ļoti vajag sakontaktēt vienu cilvēku, kurš uz mani ir dusmīgs, bet man nav reāli laiks, kad.. skumji.
labi. šodienas plāns pavisam vienkāršs - piekārtot istabu, izvilkt no skapja vēl divas biezas segas un aiziet līdz pilsētai. rīt jau atkal darbs, briesmīgi, ka jāstrādā divas dienas, tad tikai viena brīvdiena un tad atkal darbs.
bet nu patīk man tas darbs, ļoti. žēl, ka jāiet prom, labāk pamestu skolu. hehe.
vakar pasūtīju draugu, jūtos vienkārši perfekti. kā arī esmu nolēmusi vairs nedod nekādu ziņu labākajai draudzenei. iemesli tam ir simts un viens, rezultātā vakar biju izraudājusi visas acis sausas.
katrā ziņā - abiem šiem lēmumiem bija viens kopējs iemesls, es netaisos gaidīt uz cilvēkiem.
bet vispār, laba sajūta iekšā. tas nozīmē tikai to, ka lēmums bija pareizs.
bet nu.. es pat nezinu, kad man būs brīvāks. reāli man neatliek nekam laiks, bet man tik ļoti vajag sakontaktēt vienu cilvēku, kurš uz mani ir dusmīgs, bet man nav reāli laiks, kad.. skumji.
labi. šodienas plāns pavisam vienkāršs - piekārtot istabu, izvilkt no skapja vēl divas biezas segas un aiziet līdz pilsētai. rīt jau atkal darbs, briesmīgi, ka jāstrādā divas dienas, tad tikai viena brīvdiena un tad atkal darbs.
bet nu patīk man tas darbs, ļoti. žēl, ka jāiet prom, labāk pamestu skolu. hehe.
otrdiena, 2012. gada 21. augusts
vispār.
man jāsāk domāt ar galvu un jāiet gulēt daudz agrāk - pēc stundām četrām jau jāceļas. maz jēga ir iet gulēt?
šodiena bija jautra, smieklīgi apstaigāt puspilsētu tikai, lai brālis varētu salasīt visas savas mantiņas. vajadzēja man arī vakar iet kaut kur, bet nu ko tur daudz.
bet pašlaik man tik ļoti pietrūkst viņas - labākās draudzenes - tik ļoti gribās izstāstīt visas stulbības, kas ir notikušas. viņa ir soulmate. ak, mēs esam perfektais pāris! nekas, vēl dienas divas un viņa būs atpakaļ. beidzot.
man jāsāk domāt ar galvu un jāiet gulēt daudz agrāk - pēc stundām četrām jau jāceļas. maz jēga ir iet gulēt?
šodiena bija jautra, smieklīgi apstaigāt puspilsētu tikai, lai brālis varētu salasīt visas savas mantiņas. vajadzēja man arī vakar iet kaut kur, bet nu ko tur daudz.
bet pašlaik man tik ļoti pietrūkst viņas - labākās draudzenes - tik ļoti gribās izstāstīt visas stulbības, kas ir notikušas. viņa ir soulmate. ak, mēs esam perfektais pāris! nekas, vēl dienas divas un viņa būs atpakaļ. beidzot.
pēdējās divas nedēļas vispār ir galīgi galējības. kā amerikāņu kalniņi - tu uzbrauc lēnu garu līdz augšai, līdz milzīgai labsajūtai, un tad ar lielu ātrumu nobrauc līdz zemākajam punktam.
pagājušā nedēļa, kas iesākās ar domu, ka esmu lemta vientulībai un no mājas reāli netikšu ārā, beidzās ar to, ka beidzot man ar māti ir normālas attiecības .. un kaut kādā veidā es esmu tikusi pie drauga.
es kaut ko smagi palaidu garām notikumos. nē, es atceros pilnīgi visu, kas un kā, bet tomēr nesaprotu.
ak, atkal man ir brīvība atņemta, es tik ļoti negribēju būt kopā ar kādu un kas notika?
es tikai tagad atcerējos savu pirmo šīs vasaras ierakstu, - ignorēšu visus gan draugus, gan visus, kas grib būt mani draugi un baudīt manu sabiedrību.ko gan es centos apmānīt un ko lai saka, mans paziņu loks ir kļuvis daudz lielāks. man patīk šī vasara.
pagājušā nedēļa, kas iesākās ar domu, ka esmu lemta vientulībai un no mājas reāli netikšu ārā, beidzās ar to, ka beidzot man ar māti ir normālas attiecības .. un kaut kādā veidā es esmu tikusi pie drauga.
es kaut ko smagi palaidu garām notikumos. nē, es atceros pilnīgi visu, kas un kā, bet tomēr nesaprotu.
ak, atkal man ir brīvība atņemta, es tik ļoti negribēju būt kopā ar kādu un kas notika?
es tikai tagad atcerējos savu pirmo šīs vasaras ierakstu, - ignorēšu visus gan draugus, gan visus, kas grib būt mani draugi un baudīt manu sabiedrību.ko gan es centos apmānīt un ko lai saka, mans paziņu loks ir kļuvis daudz lielāks. man patīk šī vasara.
piektdiena, 2012. gada 3. augusts
pilnīgi neiespējami dīvains nosaukums. nu nopietni? jauna bundža - jauns skats uz dzīvi? pašai smiekli nāk.
dzeru Cēsu Džons "Pina Colada" un domāju, ko gan es cenšos apmānīt, vajadzēja pirkt alu. sapratu, ko tas draņķis man atgādina - bērnību, kaut kādas zāles.
nu neko. vakarā jau dzeršu alu. lai gan pat īsti negribu. es vispār nezinu, ko gribu.
man vairs nepatīk iet uz vienu no savām mīļākajām vietām. beidzot sapratu kāpēc. viena cilvēka attieksmes dēļ. nav tas tās intereses dēļ - man tikai tagad galvā iebelza tas skats. tas ļaunais skatiens. tikai vienreiz. bet es domāju, ka tas visu izskaidro.
un šeit man salūza sirds.
tā it kā kāds klusi un nemanāmi būtu pielavījies un iebelzis tai no visas spēka. klusi, nemanāmi, bet spēcīgi.
tik ļoti gribētos pārtraukt savu dzīvi. bet nē, nekad. to izdarot es atņemtu pasaulei lielisku cilvēku (neiet runa par mani). reizēm cilvēku dzīves ir tik sasaistītas, ka tiešām ir tā - and if you go, i wanna go with you, and if you die, i wanna die with you. jā, viņa ir tik svarīga.
labs ir, jāiet padarīt kas lietderīgs un tad jau duša un jā. taisīšos.
dzeru Cēsu Džons "Pina Colada" un domāju, ko gan es cenšos apmānīt, vajadzēja pirkt alu. sapratu, ko tas draņķis man atgādina - bērnību, kaut kādas zāles.
nu neko. vakarā jau dzeršu alu. lai gan pat īsti negribu. es vispār nezinu, ko gribu.
man vairs nepatīk iet uz vienu no savām mīļākajām vietām. beidzot sapratu kāpēc. viena cilvēka attieksmes dēļ. nav tas tās intereses dēļ - man tikai tagad galvā iebelza tas skats. tas ļaunais skatiens. tikai vienreiz. bet es domāju, ka tas visu izskaidro.
un šeit man salūza sirds.
tā it kā kāds klusi un nemanāmi būtu pielavījies un iebelzis tai no visas spēka. klusi, nemanāmi, bet spēcīgi.
tik ļoti gribētos pārtraukt savu dzīvi. bet nē, nekad. to izdarot es atņemtu pasaulei lielisku cilvēku (neiet runa par mani). reizēm cilvēku dzīves ir tik sasaistītas, ka tiešām ir tā - and if you go, i wanna go with you, and if you die, i wanna die with you. jā, viņa ir tik svarīga.
labs ir, jāiet padarīt kas lietderīgs un tad jau duša un jā. taisīšos.
Abonēt:
Ziņas (Atom)