svētdiena, 2012. gada 23. septembris

atceros to reizi, kad man paziņa teica, ka esmu pavisam traka. toreiz tikai nosmēju.

tagad padomāju par šīs nedēļas notikumiem. ja ne pavisam, tad pietiekami noteikti. katrā gadījumā, es neko nenožēloju. man bija jautri, jauki un tā tālāk, man patika. 

piektdiena gan bija jauka. 

vispār pēdējā laikā ir tā, ka, jo vairāk ir ko stāstīt, jo mazāk gribās to darīt. 

smaids izkausē pat tavu ledus sirdi, mans smaids. hihi. 

skarbākais, ka momentos, kad jūtos labi, mani velk uz leju svarīgākais cilvēks. es viņu atbalstu tik un tā, lai cik dusmīga es nebūtu, viņa mani nē.

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru