pēdējais zvans nosvinēts un skolas gaitas praktiski beigušās. neticami. rīt jau otrais eksāmens, un vienīgais, kas man galviņā ir - pavasaris. nu Jūs jau saprotat. eh, stulbais ledusklucis sirds vietā sāk kust. nu, nē, nē, nē. man to galīgi nevajag. bet tā notiek un man galīgi tas nepatīk.
bet man patīk viņš. ai.
kā arī nesen parunāju ar savu Sapni, nu foršs cilvēks viņš ir, bet kaut kā tiešām tas vairs nav uz romantisko pusi. grūti atlaist vaļā to, kas bija pret viņu. reizēm šķiet, ka viss notikušais tik un tā ir palicies gan manī, gan viņā. skatieni nodod. man reizēm paliek mazliet bail par to, kādu ietekmi viņš atstāj uz mani pat pēc tik ilga laika, mani biedē, ka es nezinu, kur likties, kad viņu redzu, mani biedē, ka reizēm es aizdomājos par viņu, kad esmu kopā ar savu draugu. kāpēc viņam ir jāatrodas tepat netālu?
nevar tik vienkārši izmest ārā gadu vecas atmiņas.
bet vispār man iet super! draugs ir vislabākais, mīļākais, gādīgākais cilvēks, ko es pazīstu. pieķeros un mazliet par daudz.
viss, es eju mācīties. ha!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru