dzīvoju kā gribēju, vārīju sūdus un uzspļāvu visam. pašai man iedirsa dvēselē ar to pašu. sāpēt nesāp, bet esmu gatava iebelzt par šo joku, jo nu.. pret mani ir jāizturas ar cieņu, neatkarīgo no tā, ko es daru. nākošreiz satikšu un cilvēks dabūs dzirdēt no manis visu, ko domāju.

neskatoties uz to, esmu priecīga. patīkama sajūta iekšā un smaids ne par ko. pozitīvisms mani ierauj sevī arvien vairāk. mani fascinē cilvēki man blakus un to, cik ļoti foršs cilvēks var būt cilvēks, kas vēl nesen bija egoists un kretīns, cik patīkami ir sarunāties ar cilvēku bez nekādiem zemtekstiem. ir tik ļoti patīkami atcerēties bērnību un darīt stulbībiņas. patīkami, ka cilvēks man uzticas. man patīk, ka es rūpu cilvēkiem un es esmu laimīga, ka man ir patiesi draugi. kārtīga saruna sanāk reti, bet kad ir - runājam stundām no vietas par visu, kas uz sirds un galvā. es vienkārši dievinu sevi, precīzāk savu izskatu, es atplaukstu, es kļūstu skaista. mans raksturs veidojas spēcīgāks un palieku pie sava. meklēju sevi un atrodu vislabāko, ko varu vēlēties.

tik maz vajag patiesai laimei.

un starpcitu, smieklīgi sanāca, saruna ar kādu manā pilsētā labi zināmu personu:
- eh, Tu man patīc, ..
- jā, es zinu. (šeit visi klātesošie sasmējās par manu izteikumu)
- nepārtrauc mani. (labestīgi smiekliņi no viņa puses)

jā, reizēm es pārspēju pati sevi.

rīt dodos fotogrāfēt. rīt būs atslodze prātam un garam. kā arī jāturpina rakstīt stāsts par neticamo veiksmi.

sveika tauta.

lai cik dīvaini tas neskanētu es, jā, es jūtos laimīga. kāpēc? vienkārši tāpat. smaidu, smejos un atkal ir tā foršā sajūta, ka no manis strāvo mans pozitīvisms, kas dažādu iemeslu dēļ bija aptrūcies pēdējā laikā.

viena lieta man gan ir jāatzīst - esmu kļuvusi vēl tiešāka, atklātāka un ciniskāka. patīk. tikai reizēm sasmejos par cilvēkiem, kas to neuztver un domā, ka jokoju, lai jau.

nesen ar labu draugu runājām un man vienā momentā palika kauns.. es vienkārši nespēju viņam izstāstīt lietas, ko daru jeb ko biju izdarījusi.

 - nu kādus tad tu sūdus atkal esi savārījusi?
 - es pēdējā laikā neko citu par sūdu vārīšānu nemēdzu darīt.

lai cik smieklīgi nebūtu - šī dziesma ļoti labi attēlo manu attieksmi pret vienu no maniem.. ai.

rīt jau saņemšu savas skolas gredzenu. nespēju noticēt, ka ir pagājuši jau divpadsmit gadi kopš uzsāku skolas gaitas. interesanta sajūta katrā gadījumā.

manī mīt divejādas sajūtas. prieks, ka man ir mans jaukums blakus, bet bēdas, - es nevaru darīt īsti vairs, ko gribu. pietrūkst mazliet to vakaru, kad planēju apkārt, runādama ar jebkuru un bija labi.

un es nezinu, reizēm sāku domāt, vai šīm attiecībām ir jēga, ja man prātā vēljoprojām ir cits. nezinu.

man iet perfekti, ko lai citu saka.

un jau atkal es šeit sēžu, sapņodama par Sapni.

šķiet viņš apzinās varu pār mani, es tikai sāku saprast, ko spēju panākt saistībā ar viņu.

ja viņš mani sauks, es iešu.

I FELL IN LOVE. WITH MY SELF.

šodien pār mani nāca atziņa.

pozitīva.

man ir brutāli vienalga, ka viņš mani mīl.

un vēl viena.

lai es kādu mīlētu, viņam ir jāpanāk, ka es skrienu pakaļ (ko es nedaru nekad), jāizliekas, ka viņam es neinteresēju, jāpanāk, ka es cenšos dabūt viņu.. savadāk.. nebūs.

mani kaitina, ka es izturos mazliet jaukāk pret cilvēku, kas man simpatizē.. un es viņu varu dabūt. nevis varu - bet viņš jau ir mans. garlaicīgi.

patika kā draudzene reiz par mani izteicās, ka "es esot kā tāds puisis".

man nevajag to, ko varu dabūt, man vajag to, ko nevaru. kad es to to varu dabūt un to izdaru - man vairs nevajag. stulbākais, ka es principā varu dabūt jebkuru, ko gribu - jo es patīku visiem. tiem, kas es nepatīku, ir nepatika tikai tāpēc, ka man viņi nepatīk. nu pretreakcija. zin, kā - kā tu pret mani, tā es pret tevi.

tikko paņēmu saujā kaudzi kafijas pupiņu, paostīju tās un sapratu, ka tā ir labākā smarža pasaulē. mm.

gaidu piektdienu, beidzot viņa - mana mīļā saule, mana uzticības persona, mana mīlestība, mans draugs, cilvēks, ko es mīlu, cilvēks ar kuru vieno visstulbākās un tai pat laikā labākās atmiņa - dosies ar mani ballēt. es no prieka šodien nezināju, kur likties. man ir milzīgs prieks. pat asariņa acī ieskrēja.

labākā draudzene? ha, šodien pat nedomāja atbildēt uz manu "čau". idiote. negribu viņu satikt. skumji, ka mums ir kopēji draugi un nāksies diemžēl viņu satikt. stulbi.

rīt jānodod asinis un šovakar jāiet ballēt. nez kāpēc šķiet, ka manas asinis netiks pieņemtas.

ak, un sanāca man stulba lieta pagājušajā piektdienā - ļoti, ļoti. ja viņš klusēs, neviens neuzzinās, jo es - lielākā baumu un pļāpu taša - pat klusēju, jo nu šoreiz mazliet par traku bija.

jāiet laikam pēc koliņas uz veikalu. es palikšu resna, bet nu.. jā.

skaistā laika ir laimīga, jo ir melnmatīte.

es tulīt raudāšu no sāpēm. tīri fiziskām.

man tik ļoti šausmīgi nežēlīgi sāp auss, nu tik ļoti, ka raudiens nāk. tuneļi - dranķi tādi. izņēmu uz kādu laiciņu ārā. ieliku atpakaļ, sarāvās draņķi pa tām divām dienām (kas nozīmē, ka tomēr nav sabeigtas man autiņas tik ļoti, ja jau saraujas, forši) un ieliku tos silikona. skats, divi naktī, laika smuki smaidot klāt gultu un tā, izdomā, ka jāieliek. un pa visu māju atskan skaļš - auuuuuuuuuuuuuu. māte mazliet psihoja.

šodien izņēmu ārā, iztīrīt, jo nu vajag ikdienā nomazgāt. ņemot ārā atkal bija skaļš "au!", tik pat skaļš un tad mana auss skaisti sāka pludot.. asinīs. man sākās panika, jo nu tā esmu es.

- kāpēc man jādara viss? es tevi ienīstu.
- tu mani mīli. (and i love my brother).

nu jā, tātad ausis. asinis, asinis, asinis. sāp nenormāli, piepampusi un cieta. un sāp un asiņo. iztīriju austiņu, kas turpināja asiņot, liku tuneli un atkal sāpēs sarāvos un izdvesu klusu, bet sāpjpilnu vaidu.

šodien sapratu, ka man ir cilvēki, kuru dēļ krist un perfektākais - viņi arī kristu manis dēļ.

kā arī saņēmu savdabīgu komplimentu - "ar Tevi vienmēr vakari beidzas traki." man šis cilvēks ir pārāk svarīgs (tik īsā laika periodā tāds kļuva), ar viņu runāt par visu, viedoklis viņas patiess un svarīgākais - viņa piekrīt darīt tās stulbības ar mani. nebremzē, bet dzīvo līdzi. pateikšu nakts vidū, lai braucam ar tiem tur uz citu pilsētu ballēt, viņa neprasīs ar ko un kāpēc, viņa piekritīs. forši.

- eu, nopērc smukākas bikses ar ko pa mājām staigāt, man šīs nepatīk. (jā, brālis ir atpakaļ. ko lai dara, ka viņam nepatīk?)

klausos labu mūziku, dzeru nenormāli daudz tēju, ēdu mango. būtu jādara skolas lietas, bet nē.. es sapņoju ar vaļā acīm un smaidu. ir labi.

un šodien notika vislabākā lieta, kāda var būt. nav, negatīvs, viss novēlās no sirds. patīkami. nebūs jātērē simtiņš, lai atbrīvotos no tās lietas. nebūs un tas ir skaisti.

un, jā, esmu melnmataina tagad. skaisti, baigi zolīdi. mati izskatās vēl skaistāk kā parasti, visiem bija jautājums, vai biju pie friziera, haha, nē, pati kopju un ieveidoju tik labi.