sveika tauta.

lai cik dīvaini tas neskanētu es, jā, es jūtos laimīga. kāpēc? vienkārši tāpat. smaidu, smejos un atkal ir tā foršā sajūta, ka no manis strāvo mans pozitīvisms, kas dažādu iemeslu dēļ bija aptrūcies pēdējā laikā.

viena lieta man gan ir jāatzīst - esmu kļuvusi vēl tiešāka, atklātāka un ciniskāka. patīk. tikai reizēm sasmejos par cilvēkiem, kas to neuztver un domā, ka jokoju, lai jau.

nesen ar labu draugu runājām un man vienā momentā palika kauns.. es vienkārši nespēju viņam izstāstīt lietas, ko daru jeb ko biju izdarījusi.

 - nu kādus tad tu sūdus atkal esi savārījusi?
 - es pēdējā laikā neko citu par sūdu vārīšānu nemēdzu darīt.

lai cik smieklīgi nebūtu - šī dziesma ļoti labi attēlo manu attieksmi pret vienu no maniem.. ai.

rīt jau saņemšu savas skolas gredzenu. nespēju noticēt, ka ir pagājuši jau divpadsmit gadi kopš uzsāku skolas gaitas. interesanta sajūta katrā gadījumā.

manī mīt divejādas sajūtas. prieks, ka man ir mans jaukums blakus, bet bēdas, - es nevaru darīt īsti vairs, ko gribu. pietrūkst mazliet to vakaru, kad planēju apkārt, runādama ar jebkuru un bija labi.

un es nezinu, reizēm sāku domāt, vai šīm attiecībām ir jēga, ja man prātā vēljoprojām ir cits. nezinu.

man iet perfekti, ko lai citu saka.

un jau atkal es šeit sēžu, sapņodama par Sapni.

šķiet viņš apzinās varu pār mani, es tikai sāku saprast, ko spēju panākt saistībā ar viņu.

ja viņš mani sauks, es iešu.

I FELL IN LOVE. WITH MY SELF.

šodien pār mani nāca atziņa.

pozitīva.

man ir brutāli vienalga, ka viņš mani mīl.

un vēl viena.

lai es kādu mīlētu, viņam ir jāpanāk, ka es skrienu pakaļ (ko es nedaru nekad), jāizliekas, ka viņam es neinteresēju, jāpanāk, ka es cenšos dabūt viņu.. savadāk.. nebūs.

mani kaitina, ka es izturos mazliet jaukāk pret cilvēku, kas man simpatizē.. un es viņu varu dabūt. nevis varu - bet viņš jau ir mans. garlaicīgi.

patika kā draudzene reiz par mani izteicās, ka "es esot kā tāds puisis".

man nevajag to, ko varu dabūt, man vajag to, ko nevaru. kad es to to varu dabūt un to izdaru - man vairs nevajag. stulbākais, ka es principā varu dabūt jebkuru, ko gribu - jo es patīku visiem. tiem, kas es nepatīku, ir nepatika tikai tāpēc, ka man viņi nepatīk. nu pretreakcija. zin, kā - kā tu pret mani, tā es pret tevi.

tikko paņēmu saujā kaudzi kafijas pupiņu, paostīju tās un sapratu, ka tā ir labākā smarža pasaulē. mm.

gaidu piektdienu, beidzot viņa - mana mīļā saule, mana uzticības persona, mana mīlestība, mans draugs, cilvēks, ko es mīlu, cilvēks ar kuru vieno visstulbākās un tai pat laikā labākās atmiņa - dosies ar mani ballēt. es no prieka šodien nezināju, kur likties. man ir milzīgs prieks. pat asariņa acī ieskrēja.

labākā draudzene? ha, šodien pat nedomāja atbildēt uz manu "čau". idiote. negribu viņu satikt. skumji, ka mums ir kopēji draugi un nāksies diemžēl viņu satikt. stulbi.

rīt jānodod asinis un šovakar jāiet ballēt. nez kāpēc šķiet, ka manas asinis netiks pieņemtas.

ak, un sanāca man stulba lieta pagājušajā piektdienā - ļoti, ļoti. ja viņš klusēs, neviens neuzzinās, jo es - lielākā baumu un pļāpu taša - pat klusēju, jo nu šoreiz mazliet par traku bija.

jāiet laikam pēc koliņas uz veikalu. es palikšu resna, bet nu.. jā.

skaistā laika ir laimīga, jo ir melnmatīte.

es tulīt raudāšu no sāpēm. tīri fiziskām.

man tik ļoti šausmīgi nežēlīgi sāp auss, nu tik ļoti, ka raudiens nāk. tuneļi - dranķi tādi. izņēmu uz kādu laiciņu ārā. ieliku atpakaļ, sarāvās draņķi pa tām divām dienām (kas nozīmē, ka tomēr nav sabeigtas man autiņas tik ļoti, ja jau saraujas, forši) un ieliku tos silikona. skats, divi naktī, laika smuki smaidot klāt gultu un tā, izdomā, ka jāieliek. un pa visu māju atskan skaļš - auuuuuuuuuuuuuu. māte mazliet psihoja.

šodien izņēmu ārā, iztīrīt, jo nu vajag ikdienā nomazgāt. ņemot ārā atkal bija skaļš "au!", tik pat skaļš un tad mana auss skaisti sāka pludot.. asinīs. man sākās panika, jo nu tā esmu es.

- kāpēc man jādara viss? es tevi ienīstu.
- tu mani mīli. (and i love my brother).

nu jā, tātad ausis. asinis, asinis, asinis. sāp nenormāli, piepampusi un cieta. un sāp un asiņo. iztīriju austiņu, kas turpināja asiņot, liku tuneli un atkal sāpēs sarāvos un izdvesu klusu, bet sāpjpilnu vaidu.

šodien sapratu, ka man ir cilvēki, kuru dēļ krist un perfektākais - viņi arī kristu manis dēļ.

kā arī saņēmu savdabīgu komplimentu - "ar Tevi vienmēr vakari beidzas traki." man šis cilvēks ir pārāk svarīgs (tik īsā laika periodā tāds kļuva), ar viņu runāt par visu, viedoklis viņas patiess un svarīgākais - viņa piekrīt darīt tās stulbības ar mani. nebremzē, bet dzīvo līdzi. pateikšu nakts vidū, lai braucam ar tiem tur uz citu pilsētu ballēt, viņa neprasīs ar ko un kāpēc, viņa piekritīs. forši.

- eu, nopērc smukākas bikses ar ko pa mājām staigāt, man šīs nepatīk. (jā, brālis ir atpakaļ. ko lai dara, ka viņam nepatīk?)

klausos labu mūziku, dzeru nenormāli daudz tēju, ēdu mango. būtu jādara skolas lietas, bet nē.. es sapņoju ar vaļā acīm un smaidu. ir labi.

un šodien notika vislabākā lieta, kāda var būt. nav, negatīvs, viss novēlās no sirds. patīkami. nebūs jātērē simtiņš, lai atbrīvotos no tās lietas. nebūs un tas ir skaisti.

un, jā, esmu melnmataina tagad. skaisti, baigi zolīdi. mati izskatās vēl skaistāk kā parasti, visiem bija jautājums, vai biju pie friziera, haha, nē, pati kopju un ieveidoju tik labi.

smaidi.

reizēm atliek pabrīnīties par to, cik stulbi ir cilvēki. fascinējoši, ka tie nespēj pateikt savas īstās domas. nekad. pašlaik ir sajūta, ka mani grib izēst no mājām. protams, to nepateiks tiešā tekstā, bet attieksme ir jūtama. un vēl saņēmu dunča dūrienu mugurā. nodevēja, kuce, ne cilvēks, kura dēļ biju gatava krist. negatīvā attieksme. viņa zināja visu no sākuma no galam, viņai vajadzēja priecāties, viņa tikai pārmeta, pārmeta, pārmeta un nodeva. ir lietas, ko nevar piedot, viņa pārkāpa tam slieksnim pāri vairākkārt.

man sāp, ļoti, ļoti. es gribu ar viņu runāt un pavadīt laiku, bet šoreiz viņa to nesagaidīs. pirmā nedēļa bija visgrūtākā, otrā tik pat gandrīz, tagad jau ir viegli, ja par to nedomā un neskatās filmas par labiem draugiem. tādas filmas mani noved līdz asarām. ir tomēr cilvēki, kam es rūpu, tas ir svarīgākais. katrā gadījumā, es vairs nepiekāpšos, lai viņa rāpo pie manis uz ceļiem, ja grib manu draudzību. ja nē, tad nē.

remdēju skumjas ēdienā. baltmaize ar sviestu un tēja ar cukuru un pienu. kas ar mani notiek? reāli, man pa brīvlaiku ir 5 (!!!) kilogrami pa virsu. neticami, varat tikai minēt, cik pretīgi es izskatos un cik pretīgu es redzu sevi spogulī.

laikam būs jāievēro brāļa ieteikums - neēst, dzert tikai ūdeni. viņš to domāja, kā joku. es gan nē. :)

neņemot vērā augstāk minētās problēmas, esmu laimīga. man ir paziņas un draugi ar kuriem smieties līdz asarām un atcerēties mūsu piedzīvojumus, tas ir skaisti.