Momentā, kad Tu saproti, ka atkal dabūji to, ko vēlies, tas vairs nešķiet tik īpaši. Bet, nē, ir forši, man bija maksimāli labs vakars, patika. Sēžu tagad mazliet izspūrusi, negulējusi ar tējas krūzi (jo par krūzīti to nosaukt nevar!) un stulbi smaidu.

Ak, tas laimīgais moments, kad pazuda visas domas par skolu un es atkal pievērsos sev. Tas bija labi. Es maksimāli ilgi nebiju smaidījusi divdesmit četri septiņi, jo vienkārši.. gribās. Un tagad tā visu laiku ir, tas ir superīgi.

Jā.

Ārā snieg, skaisti snieg un nepatīkams vēss laiks, bet es došos arā. Braukšu uz tuvējo ezeru ar riteni, jo kāpēc gan nē?

Patīkami.